lvenru

atpakaļ

FICIL: Latvijas konkurētspēja ārvalstu investīciju piesaistē joprojām ir viduvēja

 “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019” uzmanība tika pievērsta četrām tēmām, kas investoru ieskatā pašlaik ir īpaši būtiskas, lai Latvija spētu konkurēt investīciju piesaistē, proti, finanšu sektora stabilitātei, nodokļu sistēmas attīstībai, augstākās izglītības kvalitātei un darbaspēka produktivitātei.

Sasniegto progresu gada laikā attiecībā uz ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas efektivitāti Latvijā investori ir novērtējuši ar 3,2 punktiem 5 punktu skalā. Iepriekšējais gads finanšu sektorā ir pagājis sistēmas “kapitālā remonta” zīmē un, lai arī investori to vērtē atzinīgi, tomēr skaidrība par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no nokļūšanas pelēkajā sarakstā, būs tikai februārī. Tas ir būtisks risks, ko vērtē uzņēmēji pie katra investīciju lēmuma. Vienlaikus, jaunās banku prasības uzņēmumiem ir radījušas grūtības un papildus slogu. Banku sektorā tiek uzstādītas augstas prasības klientiem, un ne visiem uzņēmumiem ir zināšanas un rīki, kā tās izpildīt.

Ārvalstu investoru vidējais vērtējums 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai ir ieguvis atzīmi “3,1”, kas ir nedaudz virs vidējā rādītāja. Investori norāda, ka jāvirzās uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu. Vairums investoru jo īpaši uzsvēra nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai kā ļoti pozitīvu uzlabojumu, un atsevišķos gadījumos investori atzinīgi novērtējuši arī progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem no algota darba. Tomēr pirms uzsākt diskusiju par 2021. gada nodokļu reformas saturu, lielākā daļa aptaujāto norāda, ka būtu jāveic visaptverošs iepriekšējās reformas rezultātu izvērtējums.

Izglītības un zinātnes kvalitāte Latvijā 2019. gadā investoru skatījumā sasniegusi vērtējumu “2,7”, kas ir samērā ievērojams kritums, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad vērtējums bija “3,0”. Latvijai kā valstij ar aizvien sarūkošu iedzīvotāju skaitu ir īpaši svarīgi rūpēties par kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību, jo bez tās nebūs iespējams ilgtermiņā nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Investori rosina turpināt uzsāktās pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijā, kā arī pievērst uzmanību finansējuma apjomam.

Darbaspēka produktivitātes līmenis 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem četriem gadiem, ir sasniedzis visaugstāko novērtējumu – 3,4 punktus 5 punktu skalā, kur 5 norāda uz augstu konkurētspēju. Tomēr investori norāda, ka produktivitāte joprojām ir izaicinājums gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē. Redzot, ka nav iespējams atrast pietiekami daudz darbinieku, uzņēmēji aktīvi investē jaunās ražošanas tehnoloģijās, automatizācijas un digitalizācijas risinājumos, lai daļēji mazinātu vajadzību pēc papildus darbiniekiem. Investori uzskata, ka arī valsts pārvaldē ir daudz iespēju mazināt birokrātijas apjomus, efektivizēt procesus, attīstīt e-pakalpojumus. Daudzos gadījumos investori arī pauda viedokli, ka novadu reforma pozitīvi ietekmēs publiskā sektora efektivitāti.

Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri prasa tūlītēju rīcību no politikas veidotāju puses. Tie ir darbaspēka pieejamības, demogrāfiskās situācijas un veselības aprūpes , uzņēmējdarbības vides prognozējamības, kā arī godīgas konkurences, ēnu ekonomikas jautājumi, un skaidras vīzijas noteikšana valsts attīstībai. Darbaspēka pieejamība iepriekšējā gada laikā turpināja pasliktināties un, samazinoties brīvajam darba roku skaitam valsts iekšienē, nav tikuši izveidoti jauni mehānismi darbaspēka piesaistei no ārpuses. Lai arī uzņēmēji aktīvi iegulda savas produktivitātes uzlabošanā, tomēr tas tikai daļēji risina šo problēmu. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo Latvijai nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu mūsu stiprās puses.

Iepriekšējā gada laikā ir uzlabojies investoru novērtējums politiķu veikumam, vērtējumam palielinoties no “2,9” līdz “3,1”, kas ir pozitīvs novērtējums Ministru prezidenta un jaunā Valsts prezidenta darbam un iniciatīvām.


Aicinām iepazīties ar pētījumu dziļāk: ŠEIT

Avots: FICIL